(19.02.2019.)
Jau kādu laiku cilvēki ievēro, ka paaugstinās dažādu fizisku saslimšanu fons. Ārsti mums skaidro, ka tas ir kārtējais gripas vai paragripas vīruss, ka vajag potēties. Tāpat ir daudz sūdzību par "it kā slimībām", kuru laikā ir izjūtami dažādi, ar saslimšanu saistīti simptomi, piemēram, temperatūras sajūta (bet izmērot, temperatūras nav), kaulu laušanas sajūta, kuru tā īsti nevar pārbaudīt un citi līdzīgi simptomi, kas pāris dienu laikā pāriet paši no sevis, bez kādu īpašu zāļu lietošanas.
Noteikti ir arī fiziskās saslimšanas klasiskā izpratnē, bet šoreiz gribu "interesantās" sajūtas saistīt ar kopējās planētas enerģiju struktūras izmaiņām. Kādu laiku sekoju krievu akadēmiķes Valentīnas Mironovas (Миронова Валентина Юревна) publiskajām lekcijām internetā, kurās tiek skaidrota fizisko ķermeņu pāreja jaunajās enerģijās, saucot to par jauno biofiziku.
Jau 2012. gada decembrī nejauši TV ziņu raidījumā ieraudzīju sensacionālu paziņojumu, ka astronomi savos teleskopos ir ieraudzījuši izmaiņas Piena Ceļa galaktikas centrā - Melnā cauruma vietā ir nostājusies zvaigzne. Šim faktam kopējā plūsmā pievērsu uzmanību, jo ziņa "leca ārā" no visa skolā apgūtā fizikas konteksta. Kā var zvaigzne tā vienkārši uzrasties(!) no nekurienes! Zinātnieku sensacionālais paziņojums, kas gaismas ātrumā izskrēja cauri visiem planētas mēdijiem, tikpat ātri arī pazuda no ētera, it kā nekādas zvaigznes nebūtu bijis. Atgriežoties no 2 nedēļu Indijas ceļojuma, kura laikā nesekoju ziņu plūsmai, nebija atrodama vairs ne pat vissīkākā norāde vai atsauce uz šo faktu. Nespēju samierināties ar šo "zaudējumu", visiem pārprasīju, kur ir palikuši šie paziņojumi, kas noticis, kādas izmaiņas būs mūsu Saules sistēmā... neviens nespēja atbildēt, it kā es būtu šo faktu nosapņojusi. Beigās pierunāju sevi noticēt "preses pīlei" un samierinājos, ka laikam esmu kaut ko ne tā sapratusi. Tai laikā vēl ticēju rakstītās preses patiesumam, man likās, ka publicē tikai patiesus datus, bet meli, muļķības un puspatiesības nav atļautas. Pieņēmu, ka informācija var tikt noklusēta, bet nekad - sagrozīta. Biju naiva un tāda esmu joprojām.
Un tad, jau pēc vairākiem gadiem, meklējot internetā informāciju, ieraudzīju lekcijas par jauno biofiziku, par jauno enerģiju ietekmi uz mūsu ķermeņiem, par izmaiņām, kas sekos. Akadēmiķe Mironova stāstīja par izmaiņām galaktikas centrā, par zvaigzni, kas 2012.gadā nostājusies galaktikas cetrā (!), un es sajutu sevī milzīgu atvieglojumu un prieku, ka tomēr esmu toreiz saklausījusi pareizi. Izmaiņas ir, tās notiek, un tik tiešām viss mainās. Jaunais laikmets ienāk ne tikai ezotēriķu teorētiskajos skaidrojumos, bet tas notiek redzamajā fiziskajā pasaulē ar reālu debesu ķermeņu pārvietošanos. Zvaigzne nekur nebija pazudusi, tikai zinātnieki (vai informācijas plūsmas kontrolētāji), pārbijušies no sekām, kuras var sašūpot cilvēku prātus, šo faktu izņēma no informācijas plūsmas un turpināja skolās mācīt, ka Piena ceļa galaktikas centrā ir Melnais caurums. Zvaigzne ir ,un tās nosaukums - magnitārs. Neesmu fiziķe vai bioķīmiķe, tāpēc uzticos informācijai, ko sniedz nozares profesionāļi, taču informācija, kuru dod Mironova ir jauns virziens, kura ietvaros sadarbojas visas pasaules vadošie zinātnieciski pētnieciskie institūti, neievērojot valstu un valdību robežas.
Līdz ar enerģiju maiņu galaktikas centrā, ir mainījusies enerģētika visā galaktikā. Un tiešas izmaiņas notiek arī tik mazā matērijas daļiņā kā cilvēks. Līdz ar jaunas DNS struktūras aktivizēšanos, mainās šūnu struktūra, šūnu apziņa, sāk darboties (it kā paši no sevis ieslēdzas) dažādi smadzeņu apgabali, kuri savu aktivitāti līdz šim brīdim neizrādīja. Mainās šūnu energoapgāde, pārejot no fiziskās enerģijas bāzes (mitohondriji) uz kosmisko enerģiju (centrosoma). Tā saucamo saulēdāju skaits pasaulē strauji pieaugs turpmāko gadu laikā. Tāpat arī cilvēki sāk redzēt, dzirdēt, sajust citādākos, daudz plašākos diapazonos, līdz ar to mainās sajūtas un izjūtas.
Mainās praktiski viss, jo vēl viens svarīgs atklājums sekoja iepriekšējam. Zinātnieki atklāja, ka ūdeņraža atommasa samazinājusies par 4%. Sakumā to uzskatīja par eksperimenta kļūdu, taču testējot vairākus gadus dažādās laboratorijās, nācās secināt, kas tas tiešām tā ir. Liekas, ka tāds nieks vien, kas tur... 4% nav nekas pārāk liels. Bet ūdeņradis ir ūdens pamatsastāvdaļa (H2O), un mūsu ķermenī ir ap 70% ūdens, tāpat arī planētu apskalo milzīgas ūdens masas, kuru ķīmiskā sastāva attiecības ir izmainītas. Un zinātnieki saprata, ka ir sākušās neatgriezeniskas pārmaiņas biosfērā, mainās viss, kas atrodas šajā matērijas formā mūsu realitātē. Biofizika mainās, un šīs izmaiņas turpināsies. Ne pārāk ātri, pietiekoši lēni, lai bioloģiskās formas varētu pielāgoties.
Rodas loģisks jautājus, ko mums ar to visu darīt, kā rīkoties? Un šajā situācijā, pats galvenais ir - ZINĀT. Zināt un SAPRAST, ka pārmaiņas ir sākušās, tās ir neatgriezeniskas un nekas vairs nebūs kā agrāk. Mainīsies viss. Un tas, kurš ir zinošs, tas ir arī apbruņots. Ja zini, kas notiek, esi mierīgs un nestreso, arī apkārtējā pasaule nevar tevi pakļaut dažādiem panikas izraisītiem lēmumiem, tendenciozai informācijai, dažādu mārketinga triku izraisītiem naudas tērēšanas uzplūdiem. Bailes rodas no nezināšanas par slimībām, draudiem, katastrofām, neizprotamām sajūtām un konkrētām ķermeniskām izmaiņām. Mēs baidāmies, ka neesam īsti riktīgi, ka mēs un pasaule jūkam prātā. Daži cilvēki varbūt arī sajuks prātā, bet tie, kas zinās, kas notiek, ļoti mierīgi pārkārtos savus ķermeņus jaunajās struktūrās. Jeb, pareizāk būtu teikt, ka ķermeņi(bioformas) pārveidosies, un cilvēks ar savu uztraukšanos procesam netraucēs. Tas notiks pamazām, lai saglabātos kopējais balanss. Bailes tur mūs zemās vibrāciju frekvencēs, neļaujot attīstīties un piedzīvot visas tās iespējas, ko piedāvā šī brīža situācija uz planētas Zeme. Ja mēs apzināmies, ka pārmaiņu procesi notiek un ar katru jaunu "pārsteigumu" neskrienam pie ģimenes ārsta pēc zāļu receptes, tad varam izmantot savu enerģiju mierīgi izpētot, kādas pārmaiņas notiek un sajust, vai tik tiešām ir nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Protams, es neaicinu ignorēt ārstus un medicīnu kopumā. Tikai rosinu mierīgi katram ielūkojoties sevī, un, ja nepieciešams, izmantot visas šī laika medicīnas iespējas, ja ir tāda nepieciešamība.
Mūsu nezināšanu un bailes izmanto dažādi ražotāji, piespēlējot izdzīvošanai obligāti nepieciešamus tehnoloģiju brīnumus, kas labākajā gadījumā nekaitē, bet lielākoties tomēr tiek pārdoti ar konkrētiem mērķiem noķert mūs atkarību slazdā. Slimības (piem.vīrusi un vakcīnas) un zāles šo slimību ārstēšanai tiek ražotas vienas korporācijas ietvaros, bieži pat vienā rūpnīcā. Pētījumi notiek vienā laboratorijā. Eksperimenti notiek ne tikai ar laboratorijas žurciņām, bet arī ar mums. Ir ļoti daudz jaunās paaudzes preparātu, kuriem, lietošanas instrukcijā ir norāde, ka nav pietiekoši pārbaudīts uz noteiktām lietotāju grupām, tāpēc nerekomendē lietošanu... Kā to citādāk nosaukt? Esam eksperimenta satāvdaļa.
Tā kā pāreja ir notikusi, un cilvēkiem fizioloģiski sāk ķermeņos atvērties jaunās enerģijas. Var pieaugt dažādu nepatīkamu izjūtu spektrs. Slimības "galvā", bez reāliem laboratoriju rezultātiem: galvassāpes, muguras sāpes, kakla sāpes, gripai līdzīgi simptomi, gremošanas problēmas (viss spektrs), muskuļu spazmas, asinsspiediena svārstības, krampji, paātrināts pulss, sāpes vai spiediens krūtīs, pārsitieni, nejūtība locekļos, tirpšanas sajūtas, kā arī daudz, daudz citu fizisku simptomu. Šādi ķermenis caur fiziku signalizē un norāda uz nesakārtotajām vietām, lietām, situācijām, kas jāatrisina, mezgliem, kas jāatsien. Katra nepatīkamā sajūta ir smagais enkurs, no kura Dvēsele grib atbrīvoties, lai var doties tālāk. Arī kuģa enkurs ir jāpaceļ, lai varētu doties tālāk. Mēs noenkurojamies, lai atpūstos un atvilktu elpu, varbūt lai pārlaistu nakti, bet nevajag aizkavēties, tad enkurs "apaug un iecementējas" tā, ka jāpieliek daudz vairāk spēka, lai izkustētos no vietas. Un dzīvot uz vietas, mums tā iepatīkas, ka aizmirstam, kāpēc šeit ieradāmies.
Pārmaiņu iespaidā var būt emocionāls apjukums. It kā prāts saka vienu, bet sajūtas liek darīt pavisam ko citu. Kādu laiku, nespējot pieņemt lēmumus, var izveidoties tāds "gaisā pakārts stāvoklis". Galvu pārņem miglai līdzīgas apmaldījušās, klejojošas atsvešinātas domas. Pazūd izpratne par mērķiem, uzdevumiem, vēlmēm, iespējām. Pazūd virziens un sākotnējais uzstādījums. Šādā stāvoklī, ja nevar atrast un sajust saikni ar sevi, var būt nepieciešams arī zinoša cilvēka padoms vai palīdzība. Nevajag palikt iesprostotam savās sajūtas, bet ieklausīties apkārtējā pasaulē. Palīdzība var atnākt gan drauga, gan domubiedra personā. Tā var būt grāmata, pāris vārdi skatloga noformējumā, filma, interneta video, nejauši noklausīta saruna vai jebkas cits. Šajā brīdī būs svarīgi ieklausīties savā sirds balsī, nomierināties un saņemties drosmi, sekot savam aicinājumam, tai maigajai intuīcijas balsij, kurā runā Dvēsele. Lai tiktu pāri prāta žogiem, ir vajadzīga drosme. Drosme izskatīties muļķīgi, būt nesaprastam, atraidītam un apsmietam. Drosme neiekļauties, bet veidot savu pasauli. Nevienam tas nav viegli.
Ļoti dabīga daudziem cilvēkiem var būt vēlēšanās atgriezties pie dabas. Iziet no pilsētām, no betona kārbām un atkal sajust saikni ar dabas enerģijām. Pārcelšanās uz laukiem pagaidām vēl nav masveida pasākums. Taču, jo vairāk cilvēks pievērsīsies pats sev, savai iekšējās pasaules sajušanai, jo biežāk gribēs būt dabā. Jo uzkrātā spriedze mazinās, atjaunojas dabiskais līdzsvars un notiek vērtību pārvērtēšana. Materiālais zaudē savu galveno lomu. Kļūst svarīgas sajūtas, kopābūšanas prieks, vienkārša pastaiga un saruna ar sevi. Sākumā var būt arī tā, ka izbraucot pie dabas, atslēdzoties no ikdienas steigas, fiziski sliktās sajūtas pat pastiprinās. Man džinkstēja ausis no klususma, un nervu sistēma bija tā pieradusi pie kairinātājiem, ka klusums un mežs likās kā smags, fizisks pārbaudījums. Bet no tā navajag nobīties. Loti bieži ir iespējams slimības saasinājums, pirms sākas atveseļošanās. Saskarsme ar mājdzīvniekiem var mainīties. Var parādīties sajūta, ka it kā labāk saproti, ko dzīvnieks jūt, ko grib pateikt. Savukārt, dzīvnieki, sajūtot šīs enerģiju maiņas, arī sāk aktīvāk komunicēt ar saimniekiem, izmainās viņu uzvedība, tā paliek it kā "cilvēciskāka". Cilvēkiem ar aktīvāku biolauku var sākt "streikot" elektroierīces, spuldzītes, datori, televizori uc. Ierīces var izslēgties, pārdegt, izsist korķus. Tas saistīts ar enerģiju plūsmām, kas jaunajos apstākļos mainās. Jaunās pārmaiņas neizbēgami rosina daudz dažādu domu mūsu galvās. Mūsu galvās dzīvo atmiņas par iepriekš piedzīvoto, dažādas pieredzes, nākotnes plāni un vēl daudz daudz dažādu domu. Prāts ir aktīvs visu laiku. Un jaunajos apstākļos, mūsu "uztvērēji" kļūst jūtīgāki un vienlaicīgi arī jaudīgāki. Tas nozīmē, ka spējam uztvert un apstrādāt gan šīs konkrētās dzīves pieredzi, gan arī plašāku informācijas daudzumu. Mēs spējam uztvert un mijiedarboties arī paralēlajām dimensijām. Uztvert signālus no apkārtējās daudzdimensionālās dzīves telpas. Sākumā, it kā nejauši, cilvēkam prātā sāk parādīties dīvainas domas, it kā fantāzijas, it kā kaut kur dzirdētas domas, it kā kaut kur redzētas ainas. Mēs domājam, ka fantazējam, esam daudz salasījušies grāmatiņas, tāpēc tādas dīvainas domas. Bieži ir spilgti, krāsaini sapņi, kuros izspēlējam lomas un veselas piedzīvojumu filmas ar sevi galvenajā lomā. Šī pieredze, kas "izpeld" apziņā kā sen aizmirstas atmiņas var būt gan atgādinājumi, gan uzdevumi no šīs dzīves vai no iepriekšējām. Parasti jau nobīstas no savām sajūtām, jo vēl nav pārliecības par to, kam ticēt, kam neticēt. Man pašai likās, ka īsti riktīgi ar mani nav, jo sāku "atcerēties" situācijas, kuras nu nekādi nevarēju šajā dzīvē ne pieredzēt, ne izdomāt. Vajag ļoti daudz spēka un iekšējās pārliecības, lai varētu pieņemt savas dzīves dažādās dimensijās, dažādos ķermeņos un noticēt tam svešajam sev. Mēs katrs esam individuāls un mums katram ir sava vienīgā pieredze vienā eksemplārā, kas iet cauri dzīvēm un cauri laikiem. Un nebūs nekādas kopējas receptes, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Ikviena pieredze ir unikāla, vērtīga un konkrēta. Tāpat kā nav divu vienādu sniegpārslu, tāpat arī nav divu vienādu Dvēseles ceļu. Un skaistums ir dažādībā, nevis vienādumā. Mēs esam jaunos apstākļos, jaunā pieredzē un mūsu Dvēseles zināja, kāpēc jānāk šurp tieši šajā laikā - lai piedzīvotu pārmaiņu laiku enerģijas. Jaunais laiks aicina Dvēseles mosties apzināšanās piedzīvojumam un būt drosmīgām. Katra pamodusies Dvēsele ir kā pirmā pavasara lietus lāse, kas iesūcoties zemē, modina asnus jaunam dzīves ciklam. Arī mēs esam šīs lietus lāses. Mūsu kļūst vairāk un Lielais Piedzīvojums var sākties.
Mīlestībā,
Inese
コメント